LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDES PROTOKOLS Rīgā Nr.41 2014.gada 29.jūlijā

Likumprojekts "Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā"

TA-1639

(I.Alliks, L.Straujuma)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 2. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Labklājības ministrijai valsts sociālā atbalsta palielināšanai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm 2015.gadā 1 378 526 EUR apmērā, 2016.gadā 1 552 121 EUR apmērā un 2017.gadā 1 741 253 EUR apmērā izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 3. Ja šī protokollēmuma 2.punktā minētais papildus finansējums Labklājības ministrijai tiek piešķirts, Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta 2015.gadam likumprojektu paketē. 4. Ja šī protokollēmuma 2.punktā minētais papildus finansējums Labklājības ministrijai netiek piešķirts, Labklājības ministrijai iesniegt priekšlikumus par likumprojekta turpmāko virzību.  5. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.

Likumprojekts

 

Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā

 

Izdarīt Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 20.nr.; 2004, 14.nr.; 2007, 7.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 86.nr.; 2013, 194.nr.) šādus grozījumus:

1.     Papildināt likumu ar 6¹.pantu šādā redakcijā:

„6¹.pants. Ja slimības izraisītās organisma morfoloģiskās pārmaiņas un funkcionālie traucējumi pēc triju gadu novērošanas, skaitot no 1986.gada 26.aprīļa, uzskatāmi par neatgriezeniskiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka invaliditāti vai darbspēju zaudējuma pakāpi 10-25 procentu apmērā nosaka bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes, ja vien šādu atkārtotu pārbaudi nelūdz pats Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks".

 

2.     Papildināt likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem „un kuriem saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām" ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija".

 

3.     Izteikt likuma 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Uz kaitējuma atlīdzību nav tiesību personai, kura saņem citas valsts pensiju, izņemot, ja tā ir piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu vai saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem".

 

4.     Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. (1) Kaitējuma atlīdzību šā likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām aprēķina pēc formulas:

KA = 50% VS x DZ, kur

KA ir kaitējuma atlīdzības apmērs ,

VS - iepriekšējā kalendārā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī

DZ - darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos)".

 

„(2) Kaitējuma atlīdzību šā likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktā minētajām personām aprēķina pēc formulas:

KA = 50% VS x K_ĢL, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

VS - iepriekšējā kalendārā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī

K_ĢL - kaitējuma atlīdzības koeficients atbilstoši ģimenes locekļu skaitam par kuriem ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija:

0,8 - ja ir viens apgādājamais;

0,9 - ja ir divi apgādājamie;

1,0 - ja ir trīs un vairāk apgādājamo".

 

„(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto kaitējuma atlīdzības apmēru pārskata reizi gadā 1.maijā, ņemot vērā iepriekšējā kalendārā gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī. Ja iepriekšējā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par algu, no kuras jau aprēķināta kaitējuma atlīdzība, tad kaitējuma atlīdzības apmēru nepārskata".

 

5.     Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vienlaicīgi var saņemt kaitējuma atlīdzību un valsts pensiju, kas aprēķināta un piešķirta saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām", vai kaitējuma atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kaitējuma atlīdzību un izdienas pensiju, kas piešķirta saskaņā ar speciālajiem izdienu pensiju likumiem".

 

6.     Papildināt likumu ar 10¹.pantu šādā redakcijā:

„10¹.pants. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas pārskata atbilstoši likumā "Par valsts pensijām" noteiktajai valsts pensiju pārskatīšanas kārtībai".

 

7.     Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punktu.

 

papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„5. Personām, kurām invaliditāte noteikta līdz 1999.gada 31.decembrim un kurām invaliditātes pensija ir piešķirta kaitējuma atlīdzības apmērā, šīs pensijas vietā aprēķina invaliditātes pensiju, kāda tā būtu uz 2015.gada 1.janvāri, ja to noteiktu no invaliditātes pensijas piešķiršanas dienas saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām" normām, ņemot vērā no invaliditātes pensijas piešķiršanas dienas līdz 2014.gada 31.decembrim attiecīgos patēriņa cenu indeksus un minimālos pensijas apmērus.

 

6. Personām, kurām invaliditāte noteikta līdz 1999.gada 31.decembrim un kurām vecuma pensija ir saglabāta invaliditātes pensijas kaitējuma atlīdzības apmērā:

1) aprēķina invaliditātes pensiju, kāda tā būtu uz vecuma pensijas piešķiršanas brīdi, ja to noteiktu no invaliditātes pensijas piešķiršanas dienas saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām" normām, ņemot vērā no invaliditātes pensijas piešķiršanas dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanai attiecīgos patēriņa cenu indeksus un minimālos pensijas apmērus.

2) ja saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām" aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs ir lielāks par personai aprēķināto vecuma pensiju, tad invaliditātes laikā vecuma pensija tiek saglabāta aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērā.

 

7. Personām, kurām līdz 1999.gada 31.decembrim ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija kaitējuma atlīdzības apmērā, šīs pensijas vietā aprēķina apgādnieka zaudējuma pensiju, kāda tā būtu uz 2015.gada 1.janvāri, ja to noteiktu no apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanas dienas saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām" normām, ņemot vērā no apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanas dienas līdz 2014.gada 31.decembrim attiecīgos patēriņa cenu indeksus un minimālos pensijas apmērus.

 

8. Šo pārejas noteikumu 5. un 6.punktā minējām personām aprēķina kaitējuma atlīdzību saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu. Ja šo pārejas noteikumu 5. un 6. punktā saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām" aprēķinātās invaliditātes vai vecuma pensijas un kaitējuma atlīdzības kopējā summa ir mazāka par iepriekš saņemto pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā, tad turpina izmaksāt invaliditātes pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā vai vecuma pensiju, kas ir saglabāta invaliditātes pensijas kaitējuma atlīdzības apmērā.

 

9. Šo pārejas noteikumu 7.punktā minētajām personām aprēķina kaitējuma atlīdzību saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu. Ja šo pārejas noteikumu 7. punktā saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām" aprēķinātās apgādnieka zaudējuma pensijas un kaitējuma atlīdzības kopējā summa ir mazāka par iepriekš saņemto pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā, tad turpina izmaksāt apgādnieka zaudējuma pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā".

 

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

 

 

Iesniedzējs:

labklājības ministrs                                                                 U.Augulis