Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība  

 

2001.gada 23.augustā                                                                          Noteikumi Nr.378

Rīgā                                                                                                     (prot. Nr.39, 10.§)

 

Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un

izmaksas kārtība

 

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par obligāto sociālo

 apdrošināšanu pret nelaimes

gadījumiem darbā un arodslimībām"

 pārejas noteikumu 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

 

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskai personai, kura ir vai ir bijusi darba tiesiskajās vai valsts civildienesta attiecībās ar darba devēju vai valsts civiliestādi un ir cietusi nelaimes gadījumā darbā vai kurai konstatēta arodslimība (turpmāk - darbinieks), vai darba nespējīgai personai, kuru pilnīgi vai daļēji uzturēja darbinieks pirms nāves, ko izraisīja nelaimes gadījums darbā vai arodslimība (turpmāk - apgādājamais), tiek aprēķināts, finansēts un izmaksāts līdz 1997.gada 1.janvārim nodarītais kaitējums.

 

2. Atbilstoši šiem noteikumiem darbiniekam piešķir naudas summu par izpeļņas zaudēšanu, bet apgādājamam - par iztikas avota zaudēšanu (turpmāk - kaitējuma atlīdzība) un atlīdzina papildizdevumus sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu (darbinieka darbspēju zaudējumu vai nāvi, ja to cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība).

 

3. Darba devējam un valsts civiliestādei (turpmāk - darba devējs) vai viņa tiesību un saistību pārņēmējam ir pienākums atlīdzināt darbā nodarīto kaitējumu šādos gadījumos:

3.1. ja darbiniekam nodarīts kaitējums darbā līdz 1997.gada 1.janvārim un ja sakarā ar minēto kaitējumu darbinieks vai apgādājamais saņēma vai viņam bija tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā;

3.2. ja darbinieks cietis nelaimes gadījumā darbā līdz 1997.gada 1.janvārim, bet darbspēju zaudējumu vai darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk - darbspēju ekspertīzes komisija) viņam noteikusi pēc minētā termiņa;

3.3. ja darbinieks saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" nav uzskatāms par apdrošināto personu, bet Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu konsultatīvā komisija (turpmāk - ārstu konsultatīvā komisija) viņam konstatē arodslimību, kuras cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai darbinieka veiktais darbs veselībai kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, un darbspēju ekspertīzes komisija nosaka darbspēju zaudējumu vai darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu;

3.4. ja darbinieks saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" nav uzskatāms par apdrošināto personu un viņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, kas iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, veicot darbu veselībai kaitīgos darba apstākļos, un to apliecina tiesu medicīniskā ekspertīze.

 

4. Šo noteikumu 3.punktā minētajos gadījumos tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

4.1. darbiniekam uz visu darbspēju ekspertīzes komisijas noteikto darbspēju zaudējuma laiku;

4.2. apgādājamam uz laiku, kamēr viņam ir vai bija normatīvajos aktos noteiktais apgādājamā statuss.

 

5. Ja darba devēju reorganizē, darba devējs nodod tiesību un saistību pārņēmējam saistību kopumu par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, norādot to lēmumā par reorganizāciju. Privatizācijas gadījumā, nododamo saistību kopumu par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu nosaka normatīvajos aktos noteiktā institūcija, kura veic (ir veikusi) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) privatizāciju.

 

6. Ja darba devēja darbība tiek izbeigta, darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs izmaksā darbiniekam vai apgādājamam visus kaitējuma atlīdzības parādus, kā arī pārskaita valsts sociālās apdrošināšanas invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā (turpmāk - speciālais budžets) kaitējuma atlīdzības summu par turpmākajiem trim gadiem, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā kaitējuma atlīdzības turpmāko izmaksu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - aģentūra), bet ne agrāk kā ar dienu, kad kaitējuma atlīdzības summa pārskaitīta speciālajā budžetā.

 

7. Darba devēja maksātnespējas gadījumā administrators atlīdzina darbā nodarīto kaitējumu likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā.

 

8. Ja darba devējs, kurš atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms (ir tiesas spriedums par juridiska fakta konstatēšanu vai dokumenti, kas pierāda, ka darba devējam nav tiesību un saistību pārņēmēja), darbiniekam vai apgādājamam kaitējuma atlīdzību piešķir aģentūra ar dienu, kad konstatēts fakts, ka darba devējs nav nosakāms, bet ne agrāk kā 12 mēnešus pirms kaitējuma atlīdzības pieprasījuma un tās piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

 

9. Šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos kaitējuma atlīdzību aprēķina atbilstoši šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām. Aģentūra neatlīdzina šo noteikumu IV nodaļā minētos papildu izdevumus.

 

10. Lai nodrošinātu kaitējuma atlīdzības izmaksas nepārtrauktību, darba devējs:

10.1. visus ar kaitējuma atlīdzības piešķiršanu un izmaksu saistītos dokumentus (lietas) nodod (nosūta) aģentūrai 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 6.punktā minētās kaitējuma atlīdzības naudas summas pārskaitīšanas speciālajā budžetā;

10.2. tiesību un saistību pārņēmējam kopā ar citiem dokumentiem nodod arī visus ar darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu saistītos dokumentus (lietas), ja darba devējs tiek reorganizēts vai privatizēts.

 

11. Par šo noteikumu 10.punktā minēto dokumentu nodošanu (nosūtīšanu) aģentūrai vai tiesību un saistību pārņēmējam, kā arī par naudas summas pārskaitīšanu speciālajā budžetā darba devējs nedēļas laikā rakstiski paziņo kaitējuma atlīdzības saņēmējam.

 

12. Ja kaitējuma atlīdzības saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, kaitējuma atlīdzība viņam tiek izmaksāta par turpmākajiem sešiem mēnešiem, rēķinot no dienas, kad iesniegts rakstisks pieprasījums, un turpmākā izmaksa tiek pārtraukta, ja starpvalstu līgumos nav paredzēta cita kārtība, izņemot gadījumu, ja darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs labprātīgi turpina šīs izmaksas. Aprēķinot šajā punktā minēto kaitējuma atlīdzību par turpmākajiem sešiem mēnešiem, par pamatu tiek ņemta kaitējuma atlīdzība, kas darbiniekam vai apgādājamam pienākas par pilnu kalendāra mēnesi pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas.

 

13. Dokumenti, kas saistīti ar kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī tie, kas apliecina minēto dokumentu (lietas) nodošanu (nosūtīšanu) aģentūrai vai tiesību un saistību pārņēmējam, uzglabājami likumā "Par arhīviem" noteiktajā kārtībā 20 gadu pēc dienas, kad darbiniekam vai apgādājamam izbeidzas tiesības uz kaitējuma atlīdzības saņemšanu.

 

14. Strīdi starp darbinieku un darba devēju par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu izskatāmi tiesā. Aģentūras lēmumi apstrīdami un pārsūdzami administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

II. Kaitējuma atlīdzības piešķiršana,

izmaksāšana un finansēšana

 

15. Kaitējuma atlīdzību piešķir un izmaksā:

15.1. darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs;

15.2. aģentūra, ja par darbinieku vai apgādājamo šo noteikumu 6.punktā noteiktajā kārtībā ir izdarītas kaitējuma atlīdzības iemaksas speciālajā budžetā;

15.3. aģentūra šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos.

 

16. Šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētajos gadījumos tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

16.1. darbiniekam - ar dienu, kad nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ viņam noteikts darbspēju zaudējums vai darbspēju zaudējums ar invaliditātes grupas piešķiršanu;

16.2. apgādājamam - ar apgādnieka nāves dienu.

 

16.3. (atcelts no 16.04.2005)

 

17. Lēmumu par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā un 8.punktā minētajos gadījumos pieņem, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

17.1. ja darbinieks cietis nelaimes gadījumā darbā vai viņam konstatēta arodslimība:

17.1.1. darbinieka pieprasījums par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu;

17.1.2. akts par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai ārstu konsultatīvās komisijas atzinums par konstatēto arodslimību;

17.1.3. izraksts no darbspēju ekspertīzes komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu un invaliditātes izziņa (ja piešķirta invaliditātes grupa);

17.1.4. tiesas spriedums vai dokumenti, kas pierāda, ka darba devējs nav nosakāms;

17.2. ja darbinieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība:

17.2.1. apgādājamā vai viņa likumiskā pārstāvja pieprasījums par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu;

17.2.2. miršanas apliecība;

 

17.2.3. (atcelts no 16.04.2005)

17.2.4. dokuments, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir apgādājamais;

17.2.5. akts par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai ārstu konsultatīvās komisijas atzinums par konstatēto arodslimību;

17.2.6. tiesas spriedums vai citi dokumenti, kas pierāda, ka darba devējs nav nosakāms.

 

17.3. (atcelts no 16.04.2005)

 

18. Darba devējs, viņa tiesību un saistību pārņēmējs vai aģentūra 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 10. vai 17.punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu vai tās izmaksas turpināšanu, aprēķina kaitējuma atlīdzību, nosaka tās izmaksāšanas ilgumu un izmaksāšanas dienu un par to triju dienu laikā rakstiski paziņo pieprasītājam. Ja attiecīgais pieprasījums tiek noraidīts, pieprasītājam triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz rakstisku motivētu atteikumu.

 

19. Kaitējuma atlīdzību izmaksā reizi mēnesī. Kaitējuma atlīdzību saskaņā ar darbinieka vai apgādājamā, vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu aģentūra pārskaita viņa norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes kontā vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, izmaksā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā vai piegādā kaitējuma atlīdzības saņēmēja dzīvesvietā.

 

20. Ja pieprasījums kaitējuma atlīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk nekā gadu pēc tiesību uz kaitējuma atlīdzību rašanās dienas, kaitējuma atlīdzību darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs piešķir un izmaksā šo noteikumu III nodaļā noteiktajā apmērā par iepriekšējo laikposmu, bet ne vairāk kā par 12 mēnešiem pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas.

 

21. Ja darbiniekam kaitējuma atlīdzība piešķirta līdz 1997.gada 1.janvārim, bet viņš pēc minētā termiņa turpina strādāt un ar viņu notiek atkārtots nelaimes gadījums darbā vai viņam konstatē citu arodslimību, un aģentūra aprēķina un izmaksā darbiniekam likumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību par visu darbspēju ekspertīzes komisijas noteikto darbspēju zaudējumu, tad darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs kaitējuma atlīdzināšanu par iepriekš nodarīto kaitējumu darbiniekam pārtrauc. Šādā gadījumā darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs katru mēnesi kopā ar sociālās apdrošināšanas iemaksām pārskaita speciālajā budžetā summu, kas vienāda ar darbiniekam saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto kaitējuma atlīdzību par pēdējo kalendāra mēnesi pirms apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas. Ja darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs nav veicis kaitējuma atlīdzības iemaksas šajā punktā noteiktajā kārtībā, aģentūra ir tiesīga parāda summu piedzīt regresa kārtībā.

 

22. Darbiniekam vai apgādājamam ir pienākums nekavējoties ziņot darba devējam vai viņa tiesību un saistību pārņēmējam, vai aģentūrai par izmaiņām, kas saskaņā ar šiem noteikumiem var ietekmēt kaitējuma atlīdzību vai tās izmaksāšanas kārtību.

 

23. Pēc darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja, kā arī darbinieka vai apgādājamā pieprasījuma aģentūra izsniedz izziņu par piešķirto pensiju un tās apmēra izmaiņām.

 

24. Ieturējumi no kaitējuma atlīdzības summas izdarāmi tādā pašā kārtībā kā no darba samaksas.

 

III. Kaitējuma atlīdzības aprēķināšana

 

25. Kaitējuma atlīdzību darbiniekam sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu aprēķina šādi:

25.1. ja darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu un piešķīrusi invaliditātes grupu, kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

KA = K1 x IP, kur

 

KA - kaitējuma atlīdzība;

IP - darbiniekam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs;

K1 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

0,9 - 1.grupas invalīdiem;

0,65 - 2.grupas invalīdiem;

0,35 - 3.grupas invalīdiem;

 

25.2. ja darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu bez invaliditātes grupas piešķiršanas, kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

KA =K2 x SNP, kur

 

KA - kaitējuma atlīdzība;

SNP - valstī noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs;

K2 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

1,0 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 20 un vairāk procentu;

0,7 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 10-19 procentu.

 

26. Ja darbiniekam vispārējās saslimšanas dēļ ir piešķirta invaliditātes pensija un sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu viņam papildus noteikts darbspēju zaudējums, kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

KA = K3 x IP, kur

 

KA - kaitējuma atlīdzība;

IP - darbiniekam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs;

K3 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

1,0 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 80-100 procentu;

0,75 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 60-79 procenti;

0,5 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 30-59 procenti;

0,35 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 20-29 procenti;

0,25 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 10-19 procentu.

 

27. Ja darbiniekam invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija vai noteikta izdienas pensija, kaitējuma atlīdzību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 25. vai 26.punktu, invaliditātes pensijas vietā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" ņemot attiecīgi vecuma vai izdienas pensijas apmēru.

 

 

27.1 Ja darbiniekam piešķirta citas valsts pensija vai izdienas pensija saskaņā ar speciālajiem likumiem, kaitējuma atlīdzību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 25.2.apakšpunktu.

28. Apgādājamam kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

KA = K4 x AP, kur

 

KA - kaitējuma atlīdzība;

AP - apgādājamam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātā apgādnieka zaudējuma pensija;

K4 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

0,8 - ja ir viens apgādājamais;

0,9 - ja ir divi apgādājamie;

1,0 - ja ir trīs un vairāk apgādājamo.

 

29. Kaitējuma atlīdzība pārrēķināma, ja:

29.1. mainās darbinieka vai apgādājamā attiecīgās pensijas apmērs;

29.2. mainās valstī noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs (aprēķinot kaitējuma atlīdzību šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētajā kārtībā);

29.3. darbspēju ekspertīzes komisija nosaka citu invaliditātes grupu vai citus darbspēju zaudējuma procentus;

29.4. konstatētas neprecizitātes iesniegtajos dokumentos vai ir tiesas nolēmums un minētie nosacījumi ietekmē kaitējuma atlīdzības apmēru;

29.5. mainās apgādājamo skaits (aprēķinot kaitējuma atlīdzību šo noteikumu 28.punktā minētajā kārtībā).

 

30. Kaitējuma atlīdzība tiek pārrēķināta, sākot ar nākamo kalendāra mēnesi pēc mēneša, kurā darbiniekam vai apgādājamam radušās tiesības uz pārrēķinu.

 

31. Ja kaitējuma atlīdzība par iepriekšējo laikposmu darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja vainas dēļ nav izmaksāta laikus, tā pārrēķināma, ievērojot minētajā laikposmā notikušo attiecīgās pensijas apmēra pieaugumu, par pamatu ņemot attiecīgās pensijas apmēru, kas izmaksāts darbiniekam vai apgādājamam par pēdējo kalendāra mēnesi.

 

IV. Papildu izdevumu atlīdzināšana

 

32. Darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs atlīdzina darbiniekam papildu izdevumus līdz 750 latiem, kas saistīti ar:

32.1. ārstēšanu (arī ārstniecības līdzekļu iegāde un pacienta maksājumi) un medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju;

32.2. darbinieka un viņa pavadoņa ceļa izdevumiem, apmeklējot ārstniecības iestādi vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi;

32.3. tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu;

32.4. darbinieka aprūpi, ja saskaņā ar izrakstu no darbspēju ekspertīzes komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu darbinieks nevar sevi apkopt un tam ir nepieciešama pastāvīga citas personas palīdzība.

 

33. Šo noteikumu 32.punktā minēto papildu izdevumu nepieciešamību nosaka ārstniecības iestāde, un tos sedz, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

33.1. darbinieka rakstisku pieprasījumu papildu izdevumu samaksai;

33.2. dokumentiem, kas apliecina papildu izdevumu apmēru attiecīgajā gadījumā;

33.3. aktu par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu par konstatēto arodslimību.

 

34. (atcelts no 16.04.2005)

V. Noslēguma jautājumi

 

35. Ja kaitējuma atlīdzība, kas par kārtējo mēnesi aprēķināta saskaņā ar šiem noteikumiem, ir mazāka par kaitējuma atlīdzību, kas darbiniekam vai apgādājamam izmaksāta 1997.gada decembrī, tad kaitējuma atlīdzība līdz laikam, kamēr kaitējuma atlīdzības apmēri izlīdzināsies, tiek izmaksāta apmērā, kas aprēķināts par 1997.gada decembri. Minētais nosacījums nav jāievēro:

35.1. ja darbspēju ekspertīzes komisija darbiniekam sakarā ar veselības stāvokļa uzlabošanos nosaka zemāku invaliditātes grupu vai zemākus darbspēju zaudējuma procentus;

35.2. ja samazinājies apgādājamo skaits. Šajā gadījumā kaitējuma atlīdzību, kas bija izmaksāta par 1997.gada decembri, samazina par daļu, kas atbilst apgādājamo skaita samazinājumam, ja šis apmērs nav mazāks par to, kas aprēķināts saskaņā ar šiem noteikumiem;

35.3. ja ir tiesas nolēmums vai konstatētas neprecizitātes iesniegtajos dokumentos, kas ietekmē kaitējuma atlīdzības apmēru;

35.4. šo noteikumu 6. un 8.punktā minētajos gadījumos.

 

36. (atcelts no 16.04.2005)

 

37. (atcelts no 16.04.2005)

38. Līdzekļi darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības nodrošināšanai darbiniekam vai apgādājamam, ja ir juridiskā fakta konstatējums par to, ka darba devējs, kurš atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms, tiek finansēti no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

 

39. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

 

 

Ministru prezidents                                                             A.Bērziņš

 

Labklājības ministrs                                                             A.Požarnovs