LATVIJAS REPUBLIKAS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA

Skolas iela 28, Rīga, LV-1331 • Tālr. 67021600 • Fakss 67276445 • E-pasts: [email protected]

Rīgā

08.03.2013   Nr.3H-2-05/546

uz 12.02.2013.   Nr. 2/13

Biedrības Latvijas Savienība „Černobiļa"

valdes priekšsēdētājam - prezidentam

A.Ā.Vērzemniekam

Par sociālajām garantijām ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem

Labklājības ministrija izskatīja Jūsu 2013.gada 12.februāra vēstuli Nr.2/13 par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (turpmāk - likums) noteiktajām sociālajām garantijām Černobiļas atomelektrostacijas (turpmāk- ČAES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

1. Attiecībā uz vēstulē minēto, ka, pārejot uz vecuma pensiju, netiek ievērotas likuma 10.panta pirmās daļas prasības paskaidrojam sekojošo.

ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem invaliditāte bija iegūta līdz 2000.gada 1.janvārim, t.i., līdz likuma spēkā stāšanās dienai, invaliditātes pensijas tika aprēķinātas kaitējuma atlīdzības apmērā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada 15.maija lēmumu "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu ČAES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālo stāvokli", nevis saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Izstrādājot likumu, lai aizsargātu šo personu tiesiskās intereses un nepieļautu viņiem piešķirto pensiju samazināšanos, pārejas noteikumu 1.punktā tika noteikts, ka invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas līdz likuma spēkā stāšanās dienai un aprēķinātas kaitējuma atlīdzības apmērā, saskaņā ar šo likumu netiek pārrēķinātas, izņemot gadījumu, kad personai, kurai piešķirta invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā, mainās darbspēju zaudējuma pakāpe vai invaliditātes smaguma pakāpe. Tādējādi arī šobrīd šo invaliditātes pensiju apmērs ir palicis pielīdzināts kaitējuma atlīdzību apmēriem, proti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto mēneša vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un personas darbspēju zaudējuma pakāpi.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums nosaka, ka, sasniedzot likumā „Par valsts pensijām" noteikto pensionēšanās vecumu, invaliditātes pensijas izmaksa pārtraucama un tās vietā aprēķināma un piešķirama valsts vecuma pensija. Lai personai ar invaliditāti nesamazinātos iepriekš saņemto sociālo garantiju apmērs, saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 19.punktu piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim. Līdz ar to, sasniedzot pensionēšanās vecumu, arī CAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem invaliditātes pensijas vietā tiek piešķirta vecuma pensija. Ja saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām" aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par invaliditātes pensiju, tā tiek piešķirta līdz vecuma pensijas piešķiršanai aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērā. Tādējādi šādos gadījumos CAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem invaliditāte noteikta līdz 2000.gada 1.janvārim, saņem vecuma pensiju, kas ir noteikta kaitējuma atlīdzības apmērā. Proti, pensijas apmērs ir noteikts, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto mēneša vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un personas darbspēju zaudējuma pakāpi, nevis aprēķināts saskaņā ar likumā „Par valsts pensijām" noteikto vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību, t.i., ņemot vērā personas apdrošināšanas stāžu, personas kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijas apdrošināšanai u.c. faktorus.

 

Savukārt saskaņā ar likuma 10.panta pirmo daļu vienlaicīgi kaitējuma atlīdzību un valsts pensiju var saņemt CAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, ja viņu invaliditāte saistīta ar CAES avārijas seku likvidēšanu (vai viņu nāves gadījumā darbnespējīgie ģimenes locekļi), kuri saņem invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, kas aprēķināta saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām".

Ņemot vērā iepriekš minēto, CAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuri saņem invaliditātes vai vecuma pensiju, kas ir noteikta kaitējuma atlīdzības apmērā, kaitējuma atlīdzība netiek piešķirta.

2. Attiecībā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas iespējām informējam, ka atbilstoši likuma 15.pantam un Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumu Nr.279 „Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas institūcijās" (turpmāk -Ministru kabineta noteikumi) 5.punktam CAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam, no CAES atsvešināšanas zonas vai CAES obligātās evakuācijas zonas evakuētajam bērnam un bērnam, kuru netieši ietekmējis radioaktīvais apstarojums, ko saņēma kaut viens no viņa vecākiem, piedaloties CAES avārijas seku likvidēšanā, arī tādā gadījumā, ja šis bērns evakuācijas brīdī atradās intrauterīnā attīstības stadijā, ir tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk - pakalpojums) vienu reizi gadā, bet atkārtoti - ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma saņemšanas.

 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz tiesības saņemt pakalpojumu arī personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar prognozējamu invaliditāti, savukārt likums „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" paredz tiesības saņemt pakalpojumu arī politiski represētām personām. Pakalpojuma piešķiršana likuma 15.pantā minētajām personām, personām ar funkcionāliem traucējumiem un politiski represētām personām tiek organizēta rindas kārtībā, bet personām ar prognozējamu invaliditāti pakalpojums tiek piešķirts prioritāri.

Pēc Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegtās informācijas 2013.gada 21.februārī pakalpojuma saņēmēju rindu veidoja kopumā 5960 personas, no kurām 716 ir likuma 15.pantā minētās personas, 1590 ir politiski represētās personas un 3654 ir personas ar funkcionāliem traucējumiem. 2012. un 2013.gadā valsts budžetā paredzēts finansējums pakalpojuma nodrošināšanai kopumā 1950 personām.

Lai pakalpojums tiktu nodrošināts visām iepriekš minētajām personu grupām, tostarp likuma 15.pantā minētajām personām, pakalpojuma piešķiršana tiek organizēta tā, lai pēc uzņemšanas pakalpojuma saņēmēju rindā persona pakalpojumu saņemtu pēc iespējas ātrāk. Tomēr, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus un arvien pieaugošo pieprasījumu pēc pakalpojuma, ir iespējama novirze no Ministru kabineta noteikumos noteiktā pakalpojuma saņemšanas termiņa visām pakalpojuma saņēmēju grupām. Likuma 15.pantā minētās personas šobrīd saņem pakalpojumu vidēji 1,5 gadu pēc to uzņemšanas pakalpojuma saņēmēju rindā.

3. Saistībā ar vēstulē minēto par grūtībām mirušā CAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei saņemt valsts sociālo pabalstu paskaidrojam sekojošo.

Saskaņā ar likuma 11.panta pirmās daļas 2.punktu tiesības uz valsts sociālo pabalstu ir mirušā ČAES dalībnieka ģimenei, sākot ar ČAES dalībnieka nāves dienu, ja dalībnieka nāves cēlonis ir saistīts ar ČAES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu^Par CAES dalībnieka ģimenes locekļiem uzskatāmi - bērni, kas nav vecāki par 18 gadiem (līdz 24 gadiem, ja mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādes dienas nodaļā), kā arī pārdzīvojušais laulātais, kas nav stājies citā laulībā, vecāki un mazbērni, ja viņi ir bijuši mirušā apgādībā. Laulātā atrašanos mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apgādībā pierāda ar dokumentu, kas apliecina laulātā darbnespēju dalībnieka miršanas dienā (t.i., invalīda apliecība, pensionāra apliecība vai tiesas spriedums par apgādības fakta konstatēšanu).

Saskaņā ar 2010.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1077 „Noteikumi par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm" 9.2. punktu, lai nodrošinātu pabalsta saņemšanu, tiesa triju darbdienu laikā pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums par apgādības fakta konstatēšanu, paziņo par to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk- VSAA) nodaļai.

Atbilstoši VSAA sniegtajai informācijai, 2013.gada 30.janvārī VSAA Liepājas reģionālajā nodaļā tika saņemts Svetlanas Silovas iesniegums valsts sociālā pabalsta piešķiršanai ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei. Iesniedzējas laulātais Vladimirs Silovs miris 2012.gada 15.augustā un viņa nāves cēlonis ir saistīts ar ČAES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu (P.Strādina klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un Radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas slimību, invaliditātes un nāves cēloņsakritības saistībai ar Černobiļas AES avāriju 2012.gada 7.novembra atzinums Nr.2039). 2013.gada 8.februārī VSAA nodaļa, pamatojoties uz likuma 11.panta pirmās daļas 2.punktu, atteica Svetlanai Silovai piešķirt valsts sociālo pabalstu kā personai, kura ir mirušā ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenes loceklis (pārdzīvojušais laulātais), jo, izskatot iesniedzējas tiesības uz minēto pabalstu, VSAA nodaļas rīcībā nebija informācija (tiesas spriedums par apgādības fakta konstatēšanu) par Svetlanas Silovas atrašanos Vladimira Šilova apgādībā. Šobrīd Svetlana Silova VSAA nodaļas lēmumu ir apstrīdējusi.

 

Ar cieņu, labklājības ministre                                                         I.Viņķele

 

 

 

S.Krastiņa, 67021553 
N.Pīlipa, 67021669 1151,
N/3060